KAFEJNĪCA IDIOTS

Teātris “Balets Maskava”, Maskava

KAFEJNĪCA IDIOTS
Pēc F. Dostojevska romāna «Idiots» motīviem

Mūzika: Niks Berčs un pagājušā gadsimta šlāgeri
Iestudējums: Aleksandrs Pepeļajevs
Mākslinieks un kostīmu makslinieks: Sergejs Ilarionovs
Gaismu mākslinieks: Andrejs Rebrovs

2016. gada “Zelta Maska” balva – “Labākā mūsdienu dejas izrāde”.
Nominācijas balvām: “Labākais baletmeistara/horeogrāfa darbs”, “Labākais mākslinieka darbs muzikālajā teātrī”, “Labākais kostīmu mākslinieka darbs muzikālajā teātrī”. Izrāde ir 2017. gada festivāla “Zelta Maska” programmas “Russian Case” dalībniece.

Kas ir “Kafejnīca Idiots”? Tā ir vieta, kurp atnāk skatītājs, kurš, iespējams, nemaz nedomā ne par kādu romānu, un kur ar viņu mistiskā, dostojevskiskā veidā sāk notikt dažādas lietas. Viņš kā apburts vēro aktiera domas, emociju vai ķermeņa kustību, ieskatās ekrānā, seko tam, kā pārvietojas un pārtop izrādes varoņi. Viņš nopūlas atšķirt neskaitāmos Rogožinus no Miškiniem, Nastasju Fiļipovnu no Aglajas.
Tas ir gan krišanas ceļš, gan ar vizuālā teātra metodēm radīts līdzsvara meklējums, ko skatītāji un aktieri veic kopā. Tas ir darbs par to, kā iespējams vizualizēt tos stāvokļus, kuri ir ielikti leģendārajā romānā un  mostas mūsos, to izlasot.
Romāna varoņi paliks, taču viņu būs vairāki. Katrs aktieris uz savas ādas izmēģinās slaveno divdabību, iemiesodamies te epilepsijas sirdzēja kņaza, te nemieru cēlāja kupča ādā – un pēc tam vispār pārejot vērotāja pusē. Tirdot sevi jautājumiem – vai “esmu Kristus vai Antikrists?”, “idiots vai svētais?”, “vai varu pielaikot šīs lomas sev vai palikšu malā?”, dejotāji kopā ar skatītājiem ies sevis iepazīšanas ceļu un katrs savā veidā risinās romāna uzdotās esības mīklas.
Izmantojot teātra “Balets Maskava” laikmetīgās dejas trupas dalībnieku potenciālu un lokanību, kā arī laikmetīgās dejas metodes, Aleksandrs Pepeļajevs ir izstrādājis savu iestudējumu tā, lai skatītāji ne vien saņem estētisko baudu, ko sniedz ķermeņu skaistums un grafiskās līnijas, bet var arī kopā ar dejotājiem izdzīvot pašizziņas mikrokatarsi.
Teātris “Balets Maskava”, Maskava

Mēs negribam un nevaram izrādē izklāstīt Dostojevska romānu “Idiots”, tā būtu bezjēdzīga nodarbe. Teātrī mēs tik un tā nevaram neko izskaidrot. Mēs varam nospēlēt sižetu, un tad būs skaidrs, ka tie-un-tie varoņi ir izdarījuši to-un-to. Taču ne jau tekstā notiek svarīgākais.
Tāpēc “Kafejnīca Idiots” nav pārstāsts un nav arī centieni traktēt Dostojevski. Tās ir domas par domām. Mēģinājums reflektēt par romāna gaisotni un tām jūtām, kuras ņem virsroku pār varoņiem. Taču romāna saturu no mūsu izrādes jūs neuzzināsiet.
Par ko tad ir izrāde? Varu pateikt, ka tā ir par to, kā cilvēks moka pats sevi, kā pats nogriež savu laimi. Taču tās visas ir tukšas frāzes. Es gribu, lai šīs izjūtas skatītājam rodas patstāvīgi. Lai skatītāji aiziet no izrādes ar neatrisinātu domu un emociju kamolu. Ar tādu pēcefektu, it kā jūs būtu ilgi skatījušies uz spilgtu ekrānu un tad aizvērtu acis – bet redzokļos joprojām turpinātu mirgot balti plankumi.
Aleksandrs Pepeļajevs

Saprotams, Aleksandrs Pepeļajevs nepārstāsta romānu: ritmiski un emocionāli kontrastējošu ainu virkne ļauj tikai uzminēt pazīstamas epizodes. Dostojevska citātus režisors ietver izrādē trīsreiz: naivā bērna balsī bez patosa un uzspēles nolasīti, tie piešķir deju epizodēm baisi nesaudzīgu caurspīdīgumu. Tāpat kā romāns, izrāde balansē uz cietsirdīgas melodrāmas, psiholoģiskā trillera, kriminālās hronikas, karnevāla neprāta un gadatirgus balagāna robežas. Te ir gan zaļganā blāzmā tīts nazis, kas lēnām lien gaisā, lai iedurtos upura krūtīs; gan – burtiski – pa sienām skraidoši Rogožini; gan Miškini, kas parādās kā spoki, tieši no zaļajām tapetēm; gan atslābināti bezpersonisks infernālas diskotēkas kaifs; gan palēta bordeļa gaisotne ar satīriski saasinātu erotismu, ko piedāvā dāmu defilē augstpapēžu kurpēs.
Taču visstiprākā sastāvdaļa šajā guignolet liķierī, protams, ir pati deja – emocionāli dāsna, tehniski visai sarežģīta, leksiski izstrādāta, jo skarbi ritmiskās Nika Berča mūzikas un nostalģisku rietumu šlāgeru miksējums ļauj eksperimentēt dažādos stilos un žanros. Horeogrāfs atrod īstos kustībvārdus katram personāžam/tēlam katrā konkrētā gadījumā.
Avīze “Kommersant”

Citas izrādes