Anna Kareņina

J. Vahtangova teātris, Maskava

Horeogrāfiska izrāde pēc Ļeva Tolstoja romāna motīviem

Režisore: Anželika Holina
Scenogrāfija: Mariuss Jacovskis
Kostīmu un grima mākslinieks: Jozs Statkevičus
Gaismu mākslinieks: Tads Valeika

Mākslinieki: Olga Ļermana, Jevgeņijs Kņazjevs, Miša Dergačevs, Dmitrijs Solomikins, Valērijs Ušakovs, Marija Volkova, Jekaterina Kramzina, Anastasija Vasiļjeva, Artūrs Ivanovs, Vera Novikova, Inna Alabina, Marina Hramova, Leonīds Bičevins, Marija Pahars, Vladimirs Beldijans, Nino Kantarija, Marija Kostikova, Oļegs Lopuhovs, Olga Ņemogai, Aleksandra Platonova, Vasilijs Simonovs, Jekaterina Simonova, Aleksandrs Soldatkins, Fjodors Voroncovs, Eldars Tramovs

Izrādes garums 2 st. 30 min. ar vienu starpbrīdi
Vecuma kategorija: 16+

Nominācija 2013. gada prēmijai "Zelta Maska" kategorijās – "Labākā mūsdienu deja", "Labākais baletmeistara-horeogrāfa darbs" (Anželika  Holina), "Labākā sieviešu loma baletā/mūsdienu dejā) (Olga Ļermana).

Viņu mājās viss norisinājās tik labi, tik mierīgi un nogludināti. Viņi ieiet mājā, turoties pie rokas,  dēls Serjoža spēlē klavieres, Kareņins dodas pie grāmatu plauktiem, paņem sējumu, groza to kādā īpašā ģeometriskā veidā, apmet loku pa skatuvi ar grāmatu rokā, no jauna noliek plauktā un paņem jaunu. Viņam aiz muguras saimnieka kustības atdarina mājas kalpu vai dejotāju grupa. Riņķojošajam cilvēkam, augsta ranga valsts ierēdnim horeogrāfs piedāvā atbilstoši plastisku partiju: Kareņins savās kustībās ietur stingru līniju: karē, diagonāle un taisne. Anna un Vronska kaisles uzplūdos virpuļo pa skatuvi – te valsī ballē, te viņu intīmas tuvināšanās liriskos duetos, kas burta kalpam Kareņinam nav ne saprotams, ne pieņemams.

Anželika Holina aizvadīja vien 44 mēģinājumus, bet, skatoties uz jauniem aktieriem, šķiet, ka viņi visi izgājuši horeogrāfijas skolu. Brīžiem šķiet, ka uz skatuves atrodas nevis Vahtangova teātra aktieri, bet no malas pieaicināti profesionāļi. Pirmkārt, izrādes atklāšanā Olga Ļermana, kas tēlo (dejo) Annu Kareņinu. Visa Annas sajūsma par augstāko pasauli, viņas iznesība, poētiskā attieksme pret dzīvi, sirds uzplūdumus vajadzēja pārliecinoši atainot kustībā. Viņa ir vienkārši un cēli apģērbta; šai Anna vienlīdz labi piestāv gan dārga pelēka kleita, gan melnbalta, gan balta balles kleita – visi viena silueta, kas izceļ viņas grāciju.

Šā veida izrādē īpašas tiesības un īpaša atbildība gulstas uz kostīmu mākslinieka Joza Statkeviča pleciem. Gaismas uz riteņiem – melnbalta gamma, Betsijas salons – purpura samts, stacija – melnās un pelēkās krāsas saliedējums, pieticīgas kleitiņas ar punktiņiem Dollijai – katram ir atrasta gan sava krāsa, gan īpašs siluets, kas izceļ plastikā izpausto raksturu. Kostīms palīdz, un netraucē, kā bieži gadās.

RIA Novosti

Citas izrādes