Bez nosaukuma

Antons Čehovs
Cilvēciskas ainas

Režisors: Jevgenijs Marčelli
Mākslinieks: Iļja Kutjanskis
Kostīmu māksliniece: Fagiļa Seļskaja
Komponists: Igors Jesipovičs
Gaismu mākslinieks: Dmitrijs Zimenko

Režisora palīgs: Ludmila Seļutina

Lomās: Vitālijs Kiščenko, Anastasija Svetlova, Semens Ivanovs, Irina Veselova, Anatolijs Peškovs, Sergejs Karpovs, Valērijs Kvitka, Valērijs Smirnovs, Jevgeņija Rodina, Vadims Astašins, Vladimirs Maizingers, Nikolajs Kudimovs, Kirils Iskratovs, Viktors Kuriševs, Aleksandra Čilina-Giri, Ludmila Pošehonova, Ruslans Haļuzovs, Jūlija Znakomceva, Iļja Varankins, Vitālijs Dauševs, Nikolajs Krasnopjorovs, Oļegs Novikovs, Oļegs Pavlovs, Maksims Podzins

Izrādes garums 4 st. ar diviem starpbrīžiem.                                  

Vecuma kategorija 18+

2013. gada prēmijas „Zelta Maska” laureāts kategorijās: „Labākā lielformāta dramatiskā izrāde”, „Labākā vīriešu loma” (Vitālijs Kiščenko).

Nominācija 2013. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijā: „Labākais režisora darbs drāmā” (Jevgenijs Marčelli).

Agrīna Čehova luga („Platonovs”) viena no Krievijas labākā režisora skatījumā. Jevgeņijs Marčelli strādājis daudzos teātros un visur – gan Tilzītē, gan Omskā un tagad arī Jaroslavļā – viņa izrādes bija ievērojams notikums.

Izrādes garais ievads, kad turīgās iemītnieces mājoklī ierodas viesi un briest nākamais skandāls, tiek izspēlēts uz avanscēnas šaurās joslas nolaista aizkara priekšā.

Iebalzamētā skaistule ģenerāļa kundze komandē pielūdzējus, kalpi skraida pa zāli ar šampanieti un kāds no viesiem ir jau mazliet piedzēries. Bet tad parādās nervozi jautrais Platonovs, kuru izcili tēlo Jevgeņijs Kiščenko, un visas varones uz brīdi piemirst par godu, kaunu un uzticību laulībā. Šis Platonovs nemaz nav pievilcīgs, viņam neviens nav vajadzīgs un viņš no visa ir noguris, bet tieši uz šo apātiju un aizkaitinātību kopā ar nemainīgu burvību uzķeras sievietes no Marčelli izrādes.

Dažādas stilistikas, mūsdienīgas intonācijas un estētiskas formas izrāde „Bez nosaukuma” nebūt nav par mīlestības nastu vai to neesamību. Patiesībā tā nebūt nav par jūtām, neskatoties uz nemitīgajiem flirtiem un laulības krāpšanu. Platonovam, kā viņu atveido Kiščenko, organiski nepieciešamas divas lietas – miers un brīvība. Tieši to cenšas viņam atņemt sievas un mīļākās, bet tāpēc arī beigās no vīrieša, kas pieradis riskēt, pāri paliek izžmiegta lupata, kam neizdodas pat uzreiz nomirt.

Marčelli enerģiskā fantāzija un viņa brīvība balstās uz zināšanām par konkrētām un ļoti atpazīstamām cilvēciskām reakcijām, tāpēc Čehova luga liekas uzrakstīta mūsdienu cilvēkiem, nevis vakardienas. Replikas gan ir pārrakstītas, taču būtība neslēpjas tekstā, bet gan intonācijā.

Kristīna Matvijenko

 

Citas izrādes