No 13. līdz 23. oktobrim 10. reizi norisināsies festivāls "Zelta Maska Latvijā" - ikgadējs festivāls, kura programmā ietilpst Krievijas labākās drāmas un muzikālās izstrādes, kā arī lekcijas, meistarklases, labdarības un mākslas akcijas.
Kā portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji, tas būtiski paplašina kultūras attiecību telpu starp abām valstīm. Desmit gadus ilgās pastāvēšanas laikā festivāls "Zelta Maska Latvijā" Rīgas, Liepājas un Ventspils skatītājiem kļuvis par vienu no galvenajiem teātra sezonas notikumiem, par spilgtiem un neaizmirstamiem svētkiem, ko gaida ar nepacietību un īpašām cerībām.
Jubilejas afišā - pilns izrāžu spektrs, ar ko festivāls iepriecinājis skatītājus kopš 2006. gada. Programmā atradusies vieta gan labākajiem mūsdienu horeogrāfijas piemēriem, gan leģendāriem uzvedumiem, kas uz visiem laikiem ierakstīti Krievijas drāmas mākslas vēsturē, gan jauno darbiem, kas veidos nākotni, un bezprecedenta autorteātrim - Dmitrija Krimova teātrim, kas labi pazīstams kā Austrumos, tā Rietumos, bet pagaidām vēl nav zināms skatītājiem.
13. oktobrī plkst. 19 Latvijas Nacionālajā operā uzstāsies K. Staņiskavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskais muzikālais teātris. Šis talantīgais un ar daudziem apbalvojumiem novērtētais kolektīvs piedāvās Jirži Kiliana viencēliena baletu vakaru - "Mazā nāve", "Sešas dejas" (2011. gada prēmija "Zelta Maska" kategorijā "Labākā baleta izrāde", nominācija 2011. gada prēmijai "Zelta Maska" kategorijās "Labākā sieviešu loma", "Labākā vīriešu loma"), "Bezmiegs": Nominācija 2011. gada prēmijai "Zelta Maska" kategorijā "Labākā baleta izrāde". "Vaska spārni": Nominācija 2011. gada prēmijai "Zelta Maska" kategorijā "Labākā baleta izrāde", "Labākā sieviešu loma".
Šis "sacerējumu apkopojums" pastāv vienā eksemplārā. 1998. gadā izcilais čehu horeogrāfs, "dejojošais Pikaso", kas izveidojis savu unikālu un neatkārtojamu plastisku valodu, teātrī novadīja pirmo meistarklasi. Taču tikai pēc vairāk kā desmit gadiem baleta trupai izdevās iegūt savā repertuārā Kiliana "Mazo nāvi" un "Sešas dejas". Sadarbības pieredze ar Lorensa Olivjē, Vāclava Ņižinska un Benois de la dance prēmiju laureātu izrādījās augstākā mērā veiksmīga. Tas ļāva Maskavas Akadēmiskajam muzikālajam teātrim nākamajos četros gados paplašināt Kiliana iestudējumu līniju un izveidot no tiem krāšņu lielu izrādi, kam Krievijā nav līdzīgas. Jirži Kiliana viencēliena baletu vakars dod pilnīgu priekšstatu par slavenā baletmeistara rokrakstu, kas, pēc Rūdolfa Nurejeva sacītā, "pārvērš metaforas kustībā".
14. - 15. oktobrī plktst. 19 Dailes teātrī un 17. oktobrī 19.00 teātra namā Jūras vārti (Ventspils) notiks Maskavas teātra "P.N. Fomenko meistardarbnīca" izrāde "Vilki un avis".
Uz jautājumu, kur slēpjas šīs neparastās izrādes ilgā un laimīgā mūža noslēpums, Poļina Kutepova un Gaļina Tjuņina norāda: "Tas ir liktenis. Pateicoties liktenim, Pjotra Naumoviča Fomenko kursā savācās ideāli aktieri Ostrovska komēdijai "Vilki un avis". Liktenis viņiem atnesa dāvanu, ļaujot pēc mācībām palikt kopā un parādīt savu darbu visai pasaulei. Liktenis nespēja pasargāt no zaudējuma - teātris vienmēr sēros pēc sava izcilā skolotāja un arī pēc pašā dzīves plaukumā aizgājušā Jurija Stepanova (kas izrādē "Vilki un avis" tēloja Liņajevu). Taču izrādes "Vilki un avis" dzīvības spēka rezerves nav izsīkušas. Uzvedumā vēl joprojām dzirkstī humors, bet izsmalcinātās mizanscēnas un pilnīgi dabiskais izpildījums izraisa sajūsmu. Tas ir īsts komēdijas žanra šedevrs."
16. oktobrī plkst. 19.00 Dailes teātrī un 18. oktobrī plkst. 19.00 Liepājas teātrī notiks Maskavas Valsts Nācijas teātra izrāde "Zviedru sērkociņš".
"Oļega Kudrjašova kursu Krievijas Teātra mākslas institūtā Maskavā zināja visi, kas interesējās par skatuvi. Diemžēl pēc mācību beigām ne absolventiem, ne pedagogam, kas izskolojis ne vienu vien zvaigzni, neviens nedeva telpas un naudu savas trupas izveidošanai. Laimīgā kārtā Nācijas teātri tobrīd vadīja Jevgeņijs Mironovs, kas jaunos kolēģus ņēma savā paspārnē. Vispirms afišā iekļāva viņu diplomdarbu "Svilpji", bet pēc tam arī "Zviedru sērkociņš", kā mēģinājumus Kudrjašova aktieri kopā ar studējošo režisoru Ņikitu Grinšpunu rīkoja viens pie otra dzīvokļos.
Čehova humoristiskie stāsti "Sieva" un "Zviedru sērkociņš" pārgalvīgās un talantīgās komandas kopīgiem spēkiem pārvērtušies detektīvā-farsā. Publika ir ļoti iemīļojusi šo reti dzīvespriecīgo muzikālo izrādi, kaut arī pirmizrādes brīdī aktieru vidū nebija medijos atpazīstamu seju, ja nu vienīgi Jūlija Persilda. Situācija ir mainījusies, talantīgie jaunieši sasniedz vienu virsotni aiz otras. Jevgeņijs Tkačuks, kas izrādē "Zviedru sērkociņš" spēlē galveno vīriešu lomu, šoruden televizoru ekrānos parādījies kā Grigorijs Meļehovs – tieši viņu Sergejs Ursuļaks padarījis par galveno tēlu Mihaila Šolohova romāna "Klusais Dons" jaunākajā ekranizācijā. Un vēl viens izrādes aktieris Pāvels Akimkins parādījis sevi kā ļoti interesants komponists. Šajā kategorijā viņš pat ticis nominēts Latvijas Nacionālajai teātra prēmijai "Spēlmaņu nakts" (Pāvela mūzika izskan Liepājas teātra izrādē "Indulis un Ārija")," vēsta festivāla rīkotāji.
21. - 22. oktobrī plkst. 20.00 un 23. oktobrī plkst. 20.00 Starptautiskais izstāžu centrs "Ķīpsala" kļūs pat Maskavas teātra "Drāmas mākslas skola" skatuvi un Rīgas teātra mīļotāji beidzot iepazīs Dmitrija Krimova veikumu – izrādes "Ai. Vēlā mīla" un "Sers Vantess. Donkijs Hots".
"Pirms desmit gadiem Maskavas teātra pasaule ieraudzīja Dmitrija Krimova un viņa studentu pirmo izrādi "Līdz galam nepateiktais", kas lika visiem noelsties un, protams, meklēt, ar ko to salīdzināt. Neatrada! Bet pēc otrā satricinājuma - "Donkija Hota" - apstiprinājās, ka neko arī nevajag meklēt. Tas ir neatkārtojams autordarbs, ko radījis Krimovs - izcilā režisora Anatolija Efrosa un slavenās kritiķes Nataljas Krimovas dēls. Īsta mākslinieka teātris. Krimovs noformējis daudzas sava tēva izrādes un pēc viņa nāves patvērās te meistardarbnīcā, te klosterī. Atgriešanās bija triumfāla. Savācis pats savu kursu Krievijas Teātra mākslas institūtā, Dmitrijs jaunos scenogrāfus inficēja ar vēlmi izstāstīt brīnumainus stāstus, liekot mierā vārdus. Viņa izrādēs aktieri parādījās krietni vēlāk, kad Krimovs ķērās pie samērā "runājošām" lugām ("Ai. Vēlā mīla" pamatā ir Ostrovska komēdija). Nav tāda literatūras materiāla, kas šī neparastā režisora rokās neiemantotu jaunas nojēgas, biezu vizuālo tekstu un tēlu, metaforu un faktūru spēli. Atliek tik apskaust tos skatītājus, kas paši savām acīm ieraudzīs šo unikālo parādību - Krimova teātri," norāda festivāla organizatori.