DEJU GRĪDA

Teātris «Balets Maskava», Maskava
DEJU GRĪDA
 
Horeogrāfs: Jeruns Ferbruhens
Mūzika: Stefans Levins
Mākslinieks: Dmitrijs Razumovs
 
Izrādē dejo abu teātra trupu – kā laikmetīgās, tā klasiskās – dalībnieki. 

Ilgums: 1 stunda bez starpbrīža
16+

Izrāde iekļauta 2020. gada Teātra balvas «Zelta Maska» long-list izlasē.
 
Jerunu Ferbruhenu mēdz dēvēt par horeogrāfijas Timu Bērtonu – būdams gudrs, ekscentrisks, izsmalcināts fantasts, viņš katrā izrādē izstāsta stāstu, pat ja veido iestudējumu bez sižeta. Piemēram, «Deju grīdā» nolasāmas atsauces uz pērnā gadsimta 20. gadu deju maratoniem, kas norisinājās ASV Lielās depresijas laikā un nereti beidzās traģiski. Ferbruhens, bijušais Montekarlo baleta premjers, atzīstas, ka arī pats zina, ko nozīmē izmantot savu ķermeni uz iespēju robežas. «Gribēju radīt izrādi par deju,» viņš saka, «man patīk ideja, ka deja ir zāles, taču tā – kā katras zāles – var tevi sagraut, ja laikus neapstāsies. Deja var būt kaut kas skaists un kaut kas tumšs vienlaikus.»
 
Skrituļslidas un puantes. Atturīgi, stingri tērpi, kas vienlīdzīgus padara vīriešus un sievietes, zvaigznes un statistus, uzvarētājus un uzvarētos. Balansēšana starp baudu, katarsi un traumu. Kriminālsižeta iezīmes – ķermeņu krīta kontūras uz grīdas. Deja var būt bauda, rituāls, profesija, tomēr nevienam no tās neizbēgt un neaiziet. Tā iemieso dzīvi ar visu tās ritmu daudzveidību, metaforiski vēsta par kustības enerģiju, kas spēj gan piepildīt ķermeni ar spēku, gan novest to līdz pēdējai robežai. Taču tieši no šā galējā noguruma var tapt jauna pasaules izjūta…